Ekonomika

Kanāda ir viena no visbagātākajām pasaules valstīm, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) un Lielā astoņnieka (B8) loceklis. Ražošanas, kā arī kalnu rūpniecības sektoru un pakalpojumu sfēru iespaidīgs pieaugums pārvērsa gandrīz pilnīgi agrāro valsti par galvenokārt industriālo valsti ar pilsētas iedzīvotāju pārsvarā. Kā arī citās mūsdienās rūpnieciski attīstītajās valstīs Kanādas ekonomikā dominē tā pakalpojumu sfēra, kurā ir aizņemtas ¾ kanādiešu. Tomēr, Kanāda atšķiras no citām rūpnieciski attīstītajām valstīm ar tādām ekonomikas svarīgām nozarēm, kā naftas un meža nozares. Kanāda ir svarīgs enerģijas piegādātājs. Kanādā ir gāzes atradnes austrumu piekrastē un lielas gāzes un naftas krājumi, lielākoties Albertā, Britu Kolumbijā un Saskačevanā. Pateicoties bitumu smilšu lielām platībām Atabaskas apgabalā Kanāda aizņem astoto vietu starp valstīm – naftas ražotājām (2006.g.). Britu Kolumbijā, Manitobā, Ontārio, Kvēbekā, kā arī Njufaundlendā un Labradorā ir bagātie lētās atjaunojamās hidroenerģijas avoti. Kanāda ir pasaules līderis urāna iegūšanā. Kanāda ir viens no pasaules svarīgākajiem lauksaimniecības produkcijas piegādātājiem, galvenokārt pateicoties rietumu provincēm – vislielākajiem kviešu un graudaugu piegādātājiem, kurus koordinē Kanādas kviešu komiteja. Kanāda aizņem otro vietu pasaulē dimantu iegūšanā un ir viens no lielākajiem cinka ražotājiem, kā arī ir līderis vairāku citu dabas resursu iegūšanā: zelta, niķeļa, alumīnija un svina. Vairākas pilsētas, nerunājot par visām citām ziemeļu apgabalu pilsētām, kur grūti nodarboties ar lauksaimniecību, eksistē tikai pateicoties raktuvēm vai koksnes avotiem, kas atrodas netālu no pilsētām. Kanādā ir arī nozīmīgs rūpniecības sektors, kas koncentrējis kā Ontārio dienvidos, kur atrodas vairākas automobiļu montāžas ražotnes, kas izpilda amerikāņu automobīļu gigantu pasūtījumus, tā arī Kvēbekā ar tā aerokosmisko kompleksu. Kanāda ir viens no pasaules līderiem telekomunikācijās, biotehnoloģijās, kā arī farmaceitiskajā ražošanā.